Viņu mīlestība sākās agrā pavasarī!.

11 1 0 1485 Maris Grinbergs 7.jul 2014 14:36
 kad tikko caur trauslo, auksto sniega segu var sajust laužamies ceriņus un ar Latvijas klimatu nesavienojamo orhideju ziedu smaržu un trauslumu. Tik savāda ziema tā bija. Paradoksāli, bet viņi atrada ceļu viens pie otra, kādā pasaulē visskumjākā notikuma laikā. Bija neparasti auksta balta ziemas diena, kādas mēdz būt tikai pasakās un gleznās. Stindzinošajā aukstumā viņi it kā pirmo reizi ieraudzīja viens otru. Roberts pacēla savas acis un neuzdrošinoties, paslēpa skatienus visdziļākajā sirds dziļumā. Arī Patrīcija aizvēra acis un sajuta īpašus aizliegtus sirdspukstus un tāpat kā Roberts, neuzdrošinoties paļauties uz tiem, atvēra acis un turpināja iet, sajūtot caururbjošo aukstumu un saules spožuma triumfa lietu, kādu viņa atcerējās tikai bērnībā un pirms astoņiem gadiem onkuļa glezotajā gleznā, toreiz viņa vēl nezināja, ka tā būs tā vienlaicīgi traģiskā diena un kaut kā skaista sākums, kā dzīvības un nāves noslēpums. Patrīcijai pārskrēja aukstas tirpas caur visu ķermeni it kā skrienoš zibens asmens šķeltu akmeni – viņa saprata, ka šī diena un glezna ir pareģojuma piepildījums. Tolaik viņa nezināja, bet šī pārdabiskā sajūta.. Varbūt tā bija intuīcija, kas klusi čukstēja viņas sirdij par kaut ko „lielu”. Secinajums. Reizēm mazs sīkums, absolūti pretēja nesakarība,kas notiek īstajā mirklī, var kļūt par visas dzīves svarīgāko zīmi, kā ciparu kods, kurš sākotēji liekas nesaprotams, bet atšifrējot, iegūst jēgu un atslēdz durvis. Taču kā jau ierasts šajā pasaulē nav nekas ideāls, tamdēļ jāmācās piedot un saglabāt to, kas ir īpašs Jūsu dzīvēs. Tā arī notika. Patrīcija kļūdījās un Roberts arī, taču viņš nevelējās atzīt savas kļūdas, savukārt Patrīcija pateica patiesību, kas izrādījās pārāk iznīcinoša. Bet varbūt Roberts meloja jau no paša sākuma? To Patrīcija nezina, tikai nojauš. Viņi izšķīrās un Roberta dāvinātā dzeltenā roze vāzē novīta un tika izmesta. Skumji, bet tāda ir patiesības pavadone, kā lēni nogalinoša melna inde. Vienīgās liecinieces šā gadsimta vienam no skaistākajiem mīlestības stāstiem guļ uz galda un pārklājas ar smalkiem kosmosa putekļiem. Roberta vēstules, kopīgās fotogrāfijas,sasaluši skūpsti, kas nostīrīti no stikla, zīmogs, sakaltušās rožu lapiņas, krustiņš, zīda kleita un dzejas rindas atgādina par mīlestību, kurai vajadzēja pārvarēt šaubas, neuzticību un dusmas. Vajadzēja, bet cilvēka lepnums ir grezna kristāla glāze, kas pildīta ar visdārgāko pasaules vīnu, kuru cilvēki nemēdz sasist un izliet tik vienkārši, lai saglabātu un sargātu pašu īpašāko, kas ir bijis dzīvē. Tomēr, par spīti visam, šis stāsts nevar tik vienkārši beigies, jo tas ir īpašs, tāpat kā jebkurš mīlestības noslēpums, kuru var izlasīt tikai enģeļi. Tagad Patrīcija zina, ka tieši Roberts ir tas īstais cilvēks, kurš viņai jau bija lemts pirms mūžības, bet Roberts vēl nespēj saprast pats sevi un turpina pelnīt savu „miljonu” un veidot karjeru, kā to prasa 21.gadsimts, bet Pata neskumst, jo viņa izmanto šo laiku, lai nestu mīlestību

Patīk? Parādi ārī draugiem!

Šo rakstu vēl neviens nav komentējis. Esi pirmais, nokomentē!
Dienas skatītākais profils
Profilu skatijušies: 0
Baiba Avota ()
fitnesa ziņas
Informācija
»Datums: 2020.gada 19.februāris
»Pareizs laiks: 21:26:43
»Vārda diena: Zane, Zuzanna
Autorizācija
Sveiks viesi, lūdzu ielogojies!
e-pasts:

parole:Aizmirsi paroli?

Atcerēties mani
Draugiem pase
Reklāmu stends Pievienot